Началo
Новости
Предложение
История
Хронология
Фотогалерея
Сайты

1756. gada 19. marts Vites muižā dzimis Stāmerienas muižas izveidotājs un pirmais īpašnieks Johans Gotlībs II fon Volfs.

1765. gads Pie Stāmeres ezera izveidota pusmuiža ar dzirnavām un krogu, kas ietilpa Vecgulbenes muižas teritorijā.

1778. gada 7. jūlijs Johans Gotlībs II fon Volfs Drēzdenē salaulājas ar Mariju Klementīni de Faluā de Feovili (de Fallois de Feoville). Ģimenē piedzima 10 bērni – 7 dēli un 3 meitas.

1794. gada 9. maijs Jaunlaicenes muižā dzimis Johana Gotlība II fon Volfa un Marijas Klementīnes desmitais bērns - Heinrihs Johans Frīdrihs fon Volfs, kas pēc tēva nāves manto Stāmerienas muižu.

1797. gada 29. janvāris Slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna Ulrika fon Fītinghofa, dzimusi grāfiene fon Miniha, par 96 000 Alberta dālderiem ieķīlā sev piederošās Vecgulbenes (ietilpst arī Stāmeriena), Litenes, Blomes un Valmes muižas apriņķa muižniecības maršalam brīvkungam Johanam Gotlībam II fon Volfam un landrātam Oto Magnusam fon Rihteram.

1800. gada 1. septembris Landrāts Oto Magnuss fon Rihters savu ķīlīpašuma daļu - Vecgulbenes (ietilpst arī Stāmeriena), Litenes, Blomes un Valmes muižas kopā ar Lazberģa muižu nodod Johanam Gotlībam II fon Volfam.

1802. gads Par Vecgulbenes muižas (kā pusmuiža ietilpst arī Stāmeriena) vienīgo īpašnieku kļūst Johans Gotlībs II fon Volfs.

1809. gada 1. jūlijs Landrāta Oto Magnusa fon Rihtera cedētais īpašums tiek nostiprināts uz Johana Gotlība II fon Volfa vārda. Šī īpašuma robežās, atdalot nepieciešamo zemes platību, izveidota jauna patstāvīga nekustamā īpašuma vienība Stāmerienas muiža.

1815. gada 21. maijs Stāmerienas muižas īpašnieks Heinrihs Johans Frīdrihs fon Volfs Dorpatas muižā (Tartu) salaulājas ar valsts grāfieni Konstanci fon Mengdenu. Ģimenē piedzima 8 bērni, no kuriem 4 miruši vēl mazi.

1815. gada 10. jūlijs E. Girgensona sastādītajā Gulbenes – Lejasciema draudzes muižu, pusmuižu, krogu un zemnieku sētu sarakstā minēts, ka Stāmerienas muiža ir nesen kā nodibinājusies, tai pieder Pogas pusmuiža, Lāču krogs (vēlāk pusmuiža) un 21 zemnieku sēta. Zemnieki dzīvo savos pagastos, daļēji Vecgulbenes un daļēji Alūksnes pagastos. 1815. gadā muižas teritorijā dzīvo 142 pieauguši vīrieši, 119 nepieauguši vīrieši, 163 pieaugušas sievietes un 121 nepieaugusi sieviete.

1817. gada 28. aprīlis Heinriha Johana Frīdriha fon Volfa un viņa sievas Konstances ģimenē piedzimst pirmais bērns – dēls Johans Gotlībs Eduards fon Volfs.

1817. gada 7. jūlijs Jaunlaicenes muižā miris Johans Gotlībs II fon Volfs, Vecgulbenes muižas un Stāmerienas īpašnieks no 1802.gada.

1826. gada 18. marts Sastādīts galīgais mirušā Johana Gotlība fon Volfa atstātā mantojuma dalījuma pārņemšanas akts, pēc kura Stāmerienu no sava tēva pārņēma jaunākais dēls Heinrihs Johans Frīdrihs fon Volfs.

1832. gada 17. jūlijs Mujānu muižā mirst Stāmerienas muižas īpašnieks Heinrihs Johans Frīdrihs fon Volfs.

1833. gada 14. augusts Sastādītajā Stāmerienas muižas inventāra sarakstā minēts, ka šajā nekustamajā īpašumā un lauka atrodas 144 pūri rudzu. Klētī izvietoti 225 pūri rudzu, 40 pūri vasaras rudzu, 225 pūri miežu, 300 pūri auzu, 150 pūri iesala, 20 pūri zirņu, 3 pudi apiņu, 5 mucas krogus alus. Lopu kūtī atrodas 17 vērši, 19 slaucamas govis, 100 dažāda vecuma jaunlopi. Stāmerienas muižā uzskaitītas un īsi aprakstītas 15 ēkas, Lāču pusmuižā – 4 ēkas, Konstances (Stances) pusmuižā – 3 ēkas, pie „Vārgaļu” mājām - akmeņu mūra ūdensdzirnavas un pie „Namsadiem”- akmeņu mūra krogs.

1835. – 1837. gads Tiek paplašināta Stāmerienas muižas pils, piebūvējot tai vienu būvkorpusu.

1837. gada 19. novembris Pārbūvētajā Stāmerienas muižas pilī svinētas Izabellas fon Volfas un brīvkunga Teofīla fon Kampenhauzena kāzas.

1838. gada 17. augusts Johans Gotlībs Eduards fon Volfs Pēterburgā salaulājas ar Sofiju Potjomkinu, Krievijas cara Nikolaja I meitas Olgas draudzeni. Ģimenē piedzimst 8 bērni, no kuriem 4 mirst bērnībā.

1845. gada 23. aprīlis Pēc Heinriha Johana Frīdriha fon Volfa mantojuma pārņemšanas akta Stāmerienas muiža ar vērtību 60 000 sudraba rubļi nonāk vecākā dēla, gvardes štāba ritmeistera Johana Gotlība Eduarda fon Volfa īpašumā.

1846. gada 17. augusts Sastādīts Stāmerienas muižas īpašnieka Heinriha Johana Frīdriha fon Volfa atstatā mantojuma dalījuma pārņemšanas akts.

1849. gada 11. marts Starp Johanu Gotlību Eduardu fon Volfu un Vidzemes guberņas būvkomisiju noslēgts līgums par noteikumiem, kas jāievēro uzņēmējam Stāmerienas pareizticīgo baznīcas un priestera mājas celtniecības laikā.

1850. gada 5. oktobris Stāmerienā dzimis Boriss fon Volfs - Johana Gotlība Eduarda fon Volfa un Sofijas Potjomkinas trešais bērns.

1850. gada 21. oktobris Vidzemes guberņas arhitekta palīgs D. A. Povics-Epings rakstiski apliecina baronam Eduardam fon Volfam, ka jaunās baznīcas kupoli ir apjumti ar angļu baltskārdu un uzstādītie čuguna krusti apzeltīti. Tajā pašā dienā arhitekts P. fon Hardenaks pieņem jaunuzcelto pareizticīgo baznīcu, priestera māju un skolu.

1851. gada 13. maijs Tiek iesvētīta uzceltā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca.

1853. gada 14. aprīlis Eduards fon Volfs no landrāta Aleksandra fon Fītinghofa par 20 000 rubļiem nopērk Veco un Jauno Kalna muižu (Alt- un Neue Kalnemuise).

1853. gada 15. aprīlis Dzimis Pauls fon Volfs, Johana Gotlība Eduarda fon Volfa un Sofijas Potjomkinas ceturtais bērns.

1868. gada 7. augusts Stāmerienas muižā salaulājas Sofija fon Volfa (Johana Gotlība Eduarda fon Volfa un Sofijas Potjomkinas meita) un Eberhards fon Cepelīns, slavenā cepelīnu izgudrotāja brālis.

1883. gada 2. novembris Rīgā miris Stāmerienas muižas īpašnieks Johans Gotlībs Eduards fon Volfs, apglabāts ģimenes kapos Stāmerienas muižā.

1887. gada 3. novembris Stāmerienas muižā mirusi Johana Gotlība Eduarda fon Volfa sieva Sofija (dzim. Potjomkina).

1894. gada 30. janvāris (11. februāris) Francijas kūrortā Mentonā Boriss fon Volfs salaulājas ar Modenā dzimušo itāļu kamerdziedātāju Mariju Terēzi Alisi Lauru Barbi. Ģimenē piedzimst divas meitas.



  1 2 3 4 5 >>

Atbalsta











join.lv