Sākumlapa
Jaunumi
Piedāvājums
Vēsture
Hronoloģija
Bilžu galerija
Saites

1894. gada 15. novembris Nicā, Alises Barbi un Borisa Volfa ģimenē piedzimst pirmais bērns – meita Aleksandra (Aleksandrīna, Lisija)

1896. gada 11. jūlijs Alises Barbi un Borisa Volfa ģimenē piedzimst otrais bērns – meita Olga.

1896. gada 23. decembris Itālijā Palermo pilsētā dzimis Džuzepe Tomazi (Jozeph Tomasi), kas 1932. gadā salaulājās ar Aleksandru fon Volfu, bijušo Stāmerienas muižas īpašnieci.

1897. gads Pēc uzcelšanas savu darbību sāk jaunā Stāmerienas muižas linu ķīmiskās apstrādāšanas fabrika.

1897. gada 27. oktobris Stāmerienas muižas īpašnieki – brāļi Boriss un Pauls fon Volfi iesniedz lūgumu Vidzemes gubernatoram atļaut viņiem piederošajā muižā noturēt gadatirgu novembra mēneša 2.dienā.

1897. gada 18. novembris Valkas apriņķa gubernators dod atļauju Stāmerienas muižā noturēt gadatirgu katru gadu 2.novembrī.

1900. gada 18. oktobris Rīgas pareizticīgo Garīgā konsistorija izziņo Krievijas imperatora apstiprinātu dekrētu par jaunas pareizticīgo baznīcas celšanu Stāmerienā.

1901. gada vasara Rīgas 700 gadu jubilejai veltītajā Rūpniecības un amatniecības izstādē Esplanādē 775 dalībnieku vidū ir arī Stāmerienas muižas linu ķīmiskās apstrādāšanas fabrika, kuras produkcijai tika piešķirta lielā zelta medaļa.

1902. gada 29. jūnijs Notiek svinīga jaunceļamās Stāmerienas pareizticīgo baznīcas pamatu akmens ielikšana.

1903. gads Baroni Volfi Vidzemes muižnieku kredītsabiedrībai iesniedz pieprasījumu par 1500 rubļu aizdevuma piešķiršanu Stāmerienas muižas laukos paredzēto meliorācijas darbu veikšanai. Projektā paredzēts nosusināt un apūdeņot 105 pūrvietas pļavu ar atklātiem grāvjiem un drenāžu.

1904. gada 6. jūnijs Tiek iesvētīta jaunuzceltā Stāmerienas pareizticīgo baznīca. Baznīcas celtniecība izmaksājusi 34 000 rubļu.

1905. gada 16. jūnijs Rītā pie Stāmerienas dzelzceļa stacijas kokos pacelti 2 sarkani karogi un sapulcējies liels ļaužu bars, lai protestētu pret rezervistu iesaukšanu krievu – japāņu karā. Pēc tam ap 2000 cilvēku liels ļaužu pūlis devās uz Stāmerienas muižu, lai piespiestu baronam Volfam nest sarkano karogu. Pēc B. fon Volfa aicinājuma ieradās zaldāti un drūzma izklīda. Vakarā, ap plkst. 19.00 divi sveši vīrieši pieprasīja baronam Volfam naudu, bet tika apcietināti.

1905. gada 30. novembris Stāmerienas pili, kur paglābušies apkārtējo muižu īpašnieki un ap 50 kazaku, ielenc nemiernieku pūlis, kas mēģina pili ieņemt. Notiek apšaude, tiek nodedzināts šķūnis, kur darbojās elektromotors, kas ražo elektrību pilij, siena šķūnis, siernīca.

1905. gada 1. decembris Vakarā Stāmerienas pagasta skolas telpās notiek mītiņš, kurā tiek nolemts atprasīt Stāmerienas muižas īpašniekam baronam Borisam Volfam ieročus un pašu baronu kopā ar pilī nometinātiem kazakiem bez kavēšanās izraidīt no pils. Lēmums nekavējoties darīts zināms baronam, pretējā gadījumā piedraudēts izdarīt uzbrukumu pilij. Saņemot B. Volfa atbildi, ka pili iespējams atstāt tikai pēc vienas dienas, mītiņa dalībnieki aizdedzina muižas šķūni, kur atradās kazaku zirgi, muižas pārvaldnieka Bergsona dzīvokli, linu fabriku, āboliņa šķūni, kas nodeg līdz pamatiem.

1905. gada 2. decembris Agri no rīta baroniem un kazakiem izdodas slepeni aizbēgt no Stāmerienas pils uz Vitebskas guberņu. Nemiernieki, Otto Vīksniņa vadībā, ielaužas pilī, sadauza un sadedzina mēbeles un grāmatas un no iekšpuses aizdedzina pili. Lai uguns ātrāk izplatītos, ēkai izdauzīti logi. Pēc tam nemiernieki dodas uz Vecgulbenes muižu. Dažas dienas vēlāk, 17 gadus vecais Alfrēds Tikiņš lielījies, ka viņš pašrocīgi aizdedzinājis Stāmerienas pili.

1905. gada decembra otrā puse Stāmerienā ierodas soda ekspedīcija, lai izrēķinātos ar revolūcijas dalībniekiem un atbalstītājiem.

1905. gada 25. decembris Pie Stāmerienas pils nošauts Stāmerienas rīcības komitejas vadītājs Jānis Gavars. Apglabāts Gulbenes vecajos kapos.

1906. gada 11. maijs II Krievijas apdrošināšanas sabiedrības ģenerālaģentūras sarakstā norādīta nodedzinātās Stāmerienas pils apdrošināšanas vērtība - 32 000 rubļi. (Pēc Borisa fon Volfa aprēķiniem zaudējumi sasniedza 85 650 rubļu.)

1906. gads Uzsākta nodedzinātās Stāmerienas muižas pils atjaunošana.

1907. gada 1. maijs Komisija, kas izveidota Valkas apriņķī, lai palīdzētu nekārtībās cietušajiem muižniekiem, Valkas apriņķa priekšniekam ziņo par naudas sadalījumu muižniekiem, kuru nekustamie īpašumi visvairāk cietuši 1905.gada nemieros. Lielāko pabalstu Valkas apriņķī – 24 000 rubļu saņem Stāmerienas muižas īpašnieki Volfi.

1908. gads Pabeigta 1905. gadā nodedzinātās Stāmerienas muižas pils atjaunošana.

1911. gada 24. februāris Rīgas apgabaltiesas delegācija Valkā skata vienu no lielākajām 1905. gada nemieru prāvām Vidzemē – par Stāmerienas un Vecgulbenes muižu dedzināšanu. Lietā 21 apsūdzētais, no kuriem 5 pazuduši bez vēsts. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina, tādēļ izsaukti 65 liecinieki. Tiesa nolemj sodīt zemniekus Ādamu Svenu (tagad 44 g.vecs), Rūdolfu Lapiņu (39 g. vecs), Jāni Lapiņu (50 g. vecs), un Frici Vilku (40 g. vecs) uz 1 gadu noziedznieku pārmācīšanas nodaļās ar tiesību aprobežošanu, bet uz ieslodzīšanu cietumā – Alfrēdu Tikiņu (tagad 22 g.vecs) uz 2,5 gadiem, Alfrēdu Ostrovieti (23 g.vecs) uz 8 mēnešiem un Jūliju Missiku (22 g.vecs), Jāni Lesiņu (22 g.vecs) uz 4 mēnešiem katru. Pārējie 7 apsūdzētie – Otto Cimdiņš, Pāvils Cimdiņš, Otto Puķīts, Ernests Puķīts, Jānis Leduskrasts, Ernests Ceplis un Andrejs Lietuviets pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoti.

1917. gada 10. marts Pēterburgā miris Boriss fon Volfs, Stāmerienas muižas īpašnieks.

1918. gada 17. maijs Pēterburgā miris Pauls fon Volfs, Stāmerienas muižas īpašnieks.

1918. gada 7. septembris Stāmerienas pareizticīgo baznīcā salaulājas Aleksandra fon Volfa un Andrejs Valters Pilars fon Pilhaus.

1919. gada 7. janvāris Stāmerienas pilī tiek atvērta Sociālistiskā darba skola.

Bildes


1919. gada 20. februāris Pilī tiek atklāta vakarskola pieaugušajiem. Tajā mācījās ap 10 jauniešiem.

1919. gada marta beigas Stāmerienas pils Baltajā zālē notiek E. Rozēna lugas „Pakrēšļa ļaudis” izrāde.

1919. gada 30. maijs Sakarā ar lielinieku varas krišanu, darbību beidz Stāmerienas pilī iekārtotā Sociālistiskā darba skola.

1920. gada 26. aprīlis Borisa fon Volfa atraitne Alise Itālijā salaulājas ar diplomātu un senatoru marķīzu Postro Tomazi Toretti (Toretto).



<< 1 2 3 4 5 >>

Atbalsta











join.lv